Grafomāns - Svītra pāri | Текст песни

• Тексты песен
• Grafomāns
• Svītra pāri

Es pat nezinu ar ko lai sāk tagad..
Bet zinu, ka mana sirds sāp ļoti
Un ko, lai padara- katram gadās, ne?!
Un zini, es joprojām tevi dievinu
Un, lai arī kāda tu būtu un lai arī kā tu uzvedies
Es pat nezinu, ko teikt vairāk...
Godīgi sakot, man tagad ir asaras acīs
Un es nezinu vairāk, ko darīt, kur likties,
Bet zini, ka baigi sāp man tagad
Pats vien esmu vainīgs
Nekad neatlaist... nekad...

Es vairs nezinu, ko teikt, nezinu, kur lai liekos..
Katru brīdi mīļu, kad pēc tevis tiecos,
Tu mani atgrūd un mana sirds sāk lūzt
Es vairs nevēlos zaudēt un iegūt
Sirds neelpo un spiež krūtis
Es tavu roku turot jūtos kā septītajās debesīs
Aizveru acis, skaitu līdz trīs un Tevis vairs nav
Tik daudz sāpju un prieku ar tevi kopā tika piedzīvoti
Es tevi, Kika, dievinu ļoti- bēdīgas notis un ārā
mēnesnīca
Es vairāk nedzīvoju un krītu...
Guļu es uz zemes, Tu mani neredzi
Piedod par visu, ko es esmu tev teicis un pāri darījis
Es esmu varējis visu vērst par labu, bet mana daba ir
strīdēties
Esmu vēlējies Tevi mīlēt vien, bet tas man neizdosies-
Viss beidzās nesācies
Es esmu spēlē, kur iespēju ir nekrāpties
Ķermenis palicis auksts, ledus palikts zem plaukstas
Un man jau atkal ir auksti bez Tevis..

Bez tevis nakts ir kā bez zvaigznēm
Bez tevis diena ir kā bez saules un lietus
Es pie tevis skrietu, ja būtu spēka
Es nepasargāju tevi no grēka- pieķēros ātrāk nekā
vajadzēja
Es šodien asaras lēju un es to nedaru bieži
Es vairs nevaru, man sirdī griež atmiņas
Kas mani tirdīja katru mīļu sekundi, kad domāju par
Tevi.
Paldies par visu, ko jebkad Tu man devi- es to novērtēju
Es skrēju ātrāk par vēju, Plūdu straujāk par plūdiem
Ja tu domā, ka man Tevis Pohuj, tad kļūdies
Jo es vairs nesaprotu, kas notiek- gribās skābekli
nogriezt
Un nejust kaut minūti, zinot, ka nejutīsi līdz ar mani
Lietus līst, bet tu nezvani... bet tu nezvani..
Telefona ekrānā bilde Tava,
Tava skaistā seja, kura tur mani pie dzīves..

Es tagad esmu brīvs un ne pavisam laimīgs-Vairs nevēlos
smaidīt,
Ar laiku to aizmirsīs-Tikai iemācies gaidīt
Laicīgi pazudu no dzīves Tavas
Es slīkstu lēnām tumsā un nebūtībā
Ja būtu veidots no stīgām, tad pārplīstu
Manas rētas pāris sirdī nedzīst
Es vairs nemīlu, jo esmu aizmirsis kā to darīt
Man vairs nav svarīgi, kas es esmu, bet kāpēc neesmu ar
Tevi
Mana dvēsele nomirusi, mana pēdējā asara nobirusi
Veros gaisā, kur putni lido
Mūsu melodija vairs neskan skaistāk
Mūsu dimanti vairs nelaistās
Un mūsu devīze- "Nekad neatlaist" vienā mirklī pagaisa
Un viss ko turēju- ir atlaists....